Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izvārīties
izvārīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Refl. → izvārīt1. Tikt izvārītam.
PiemēriZupa izvārījusies par sāļu.
2.Vāroties pilnīgi iztvaikot.
PiemēriViss ūdens no katla izvārījies.
2.1.Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
PiemēriLikās, mazs, melns katliņš vārās pie auss un neapklusīs, kamēr nebūs izvārījies sauss.
3.Refl. → izvārīt2.
PiemēriVeļa izvārījusies.
Avoti: 3. sējums