izšļākt
izšļākt -šļācu, -šļāc, -šļāc, pag. -šļācu.
1.trans. Šļācot, ar šalti izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri..strūklaku sērija.. izšļāc mirdzošas šļakatas varavīksnes krāsās.
- ..strūklaku sērija.. izšļāc mirdzošas šļakatas varavīksnes krāsās.
- Šie dzīvnieki uz vienu pusi izšļāc ūdens strūklu, bet paši.. virzās uz pretējo pusi.
- pārn. Vienmēr atrodas kāda mēle, kas klab.. Kas uziet cilvēka vājo vietu un izšļāc uz to savu aizturēto ļaunumu..
2.parasti 3. pers.; intrans. Izšļākties.
PiemēriPilsētā.. izveido jaunus parkus ar skaistām strūklakām. Ūdens fontāni, kas no tām izšļāc vairāk metru augstumā, vakaros, elektrisko spuldžu apmirdzēti, izskatās teiksmaini skaisti..
- Pilsētā.. izveido jaunus parkus ar skaistām strūklakām. Ūdens fontāni, kas no tām izšļāc vairāk metru augstumā, vakaros, elektrisko spuldžu apmirdzēti, izskatās teiksmaini skaisti..
- No pārāk devīgu un steidzīgu roku pielietās tējkannas uz karstajiem riņķiem izšļāca un nočukstēja ūdens..
- Bet ganīte piesit krūzi trīs reizes pie zemes, un pavisam tuvu spēka vīram izšļāc skaidrs avots.
3.trans.; pareti Izskalot, izmazgāt (ar spēcīgu strūklu).
Piemēri..[ēdnīcā] ar ūdens strūklu, izšļāca glāzes..
- ..[ēdnīcā] ar ūdens strūklu, izšļāca glāzes..
Avoti: 3. sējums