jānudien
jānudien [jānudien] apst.; sar.
Tiešām, patiesi.
PiemēriUn izvēlīgs nebija - jānudien!
- Un izvēlīgs nebija - jānudien!
- ..koka gulta kļuvusi stipri par īsu un nekādi nevaru iegrozīties, pusi nakts jānogrozās, jānudien, kā to tēvs nesaprot.
- Par viņu teica: «Nav tik melns, Bet velns, nu, jānudien, īsts velns!»
Avoti: 4. sējums