Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
jātnieciņš
jātnieciņš -a, v.
jātniecīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → jātnieks.
2.v. Analītisko svaru stiepļveida atsvars, ko uzkarina uz svaru stieņa.
3.v.; parasti dsk.; zool. Plēvspārņu kārtas virsdzimta, kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos. Šīs virsdzimtas kukaiņi.
PiemēriĪstie jātnieciņi.
  • Īstie jātnieciņi.
  • Tumšie jātnieciņi.
  • ..jātnieciņi ir svarīgu primāro meža kaitēkļu ienaidnieki..
  • ..jātnieciņš, rāpojot pa biezu koka mizu, nemaldīgi izdur caurumiņu un iedēj oliņu zem mizas esošā lūksngrauža kūniņā.
Avoti: 4. sējums