jūs
jūs ģen. jūsu, dat. jums, akuz. jūs, instr. ar jums, lok. jūsos; vietn. (dsk. 2. pers.).
1.pers. vietn. Divi vai vairāki cilvēki, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
Piemēri«Un par mums ar Lienīti tu nedomā..» - «Domāju taisni par jums un visvairāk par Lienīti..»
- «Un par mums ar Lienīti tu nedomā..» - «Domāju taisni par jums un visvairāk par Lienīti..»
- «Kurš no jums ir vecāks: Birkenbaums, Gulbis vai Jānis?»
1.1.Pieklājības forma, uzrunājot vienu cilvēku, vēršoties pie viena cilvēka.
PiemēriIlga: Agrāk jūs tā nerunājāt. ..Marts: Jūs toreiz bijāt maza meitene un nekā nesapratāt.
- Ilga: Agrāk jūs tā nerunājāt. ..Marts: Jūs toreiz bijāt maza meitene un nekā nesapratāt.
- «Kaut jūs tikai vienu saprastu, biedri vadītāj, - es lūdzu jūs!» - «Kā tad nu tā! Parasti jūs prasāt!»
- ..ieskatījos sociālo pētījumu aptaujas anketā. Ja jums labāk patīk dzīvot laukos, tad kāpēc?
Stabili vārdu savienojumiBūt uz jūs (ar kādu).
- Būt uz jūs (ar kādu) — Uzrunāt ar «jūs».
2.ģen., pieder. vietn. Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
PiemēriPuiši neko daudz par [saimnieku] zemi neiztaisa. Ingus saka: «Kas man tā jūsu zeme...»
- Puiši neko daudz par [saimnieku] zemi neiztaisa. Ingus saka: «Kas man tā jūsu zeme...»
- «Esat, Birutiņ, un tu, Ansi... Esat mani bērni, tikai es neesmu jūsu īstais tēvs...»
2.1.Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, kuru uzrunā ar «jūs».
PiemēriBarons.. pasauca Andriksonu. «Jūsu bērni izputējuši, mīļo Andrikson?» viņš vaicāja.
- Barons.. pasauca Andriksonu. «Jūsu bērni izputējuši, mīļo Andrikson?» viņš vaicāja.
Avoti: 4. sējums