Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kaitavāt
kaitavāt
-āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; novec.
Izturēties untumaini. Būt ķildīgam. Ķildoties.
Piemēri
Kaukēns: ..[dēls] aizgāja no jums, paņēma jums nepatīkamu sievu un kaitavāja ar jums gandrīz līdz šai baltai dienai.
Piemēri
Kaukēns: ..[dēls] aizgāja no jums, paņēma jums nepatīkamu sievu un kaitavāja ar jums gandrīz līdz šai baltai dienai.
Ilgus laikus kaitavā, nerunā, iet saskaities, lūpas nostiepis.
Bērns kaitavā.
Avoti:
4. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
kaisma
kaisme
kaismīgs
kaismīgums
kaisms
kaist
kaisums
kaitavāt
kaitavīgs
kaite
kaitējums
kaitēklis
kaitēt
kaitētājs
kaitēties
Tēzaurs
kaitavāt
MEV
kàitavât