Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kaitavāt
kaitavāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; novec.
Izturēties untumaini. Būt ķildīgam. Ķildoties.
PiemēriKaukēns: ..[dēls] aizgāja no jums, paņēma jums nepatīkamu sievu un kaitavāja ar jums gandrīz līdz šai baltai dienai.
Avoti: 4. sējums