kaitavāt
kaitavāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.; novec.
Izturēties untumaini. Būt ķildīgam. Ķildoties.
PiemēriKaukēns: ..[dēls] aizgāja no jums, paņēma jums nepatīkamu sievu un kaitavāja ar jums gandrīz līdz šai baltai dienai.
- Kaukēns: ..[dēls] aizgāja no jums, paņēma jums nepatīkamu sievu un kaitavāja ar jums gandrīz līdz šai baltai dienai.
- Ilgus laikus kaitavā, nerunā, iet saskaities, lūpas nostiepis.
- Bērns kaitavā.
Avoti: 4. sējums