Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
karadraugs
karadraugs -a, v.; vēst.
Karadraudzes loceklis.
PiemēriDomājams, ka labieši ar saviem karadraugiem veidoja samērā lielas karadraudzes [Latvijas teritorijā no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam].
Avoti: 4. sējums