Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
karagūsteknis
karagūsteknis -ņa, v.
karagūstekne -es, dsk. ģen. -ņu, s.; mil.
Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā. Kara gūsteknis.
PiemēriKaragūstekņu nometne.
Avoti: 4. sējums