kausēt1
kausēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
PiemēriKausēt metālu.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra.
PiemēriVarēja būt savi piecpadsmit grādi zem nulles, taču pašā dienvidū saule jau bija drusku kausējusi sniegu no jumta malas..
2.parasti divd. forma: kausēts Termiski iedarbojoties, atdalīt lieko, attīrīt.
PiemēriKausēt rūdu.
2.1.Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā (piemēram, kādas vielas sīkas daļas).
PiemēriDarināt rotas no kausēta dzintara.
Avoti: 4. sējums