klaidot
klaidot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; poēt.
1.Klaiņot1.
PiemēriPa laukiem lapsa klaido.
- Pa laukiem lapsa klaido.
- pārn. Tādās pamestās sētās klaido kaut kādas nenosakāmas baismas.
2.parasti 3. pers. Klaiņot3.
PiemēriMans prāts pie tevis palicis, Tām ēnām līdzi klaidojis, Kā bērns bez savas tiesas.
- Mans prāts pie tevis palicis, Tām ēnām līdzi klaidojis, Kā bērns bez savas tiesas.
Avoti: 4. sējums