klankšķēt
klankšķēt parasti 3. pers., klankšķ, pag. klankšķēja
klankšēt parasti 3. pers., klankš, pag. klankšēja; intrans.; retāk
2.apv. Ilgāku laiku riet.
PiemēriIr vilkam esot nepatīkami, kad suns tā apkārt klankšķot.
Avoti: 4. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi