klaukšķēt
klaukšķēt parasti 3. pers., klaukšķ, pag. klaukšķēja
klaukšēt parasti 3. pers., klaukš, pag. klaukšēja; intrans.; pareti
Klakšķēt.
PiemēriKlaukšķ mazais skaitļotājs, uzgriezdams aizvien jaunus un jaunus ciparus.
- Klaukšķ mazais skaitļotājs, uzgriezdams aizvien jaunus un jaunus ciparus.
- ..te uz vienu reizi viens sācis tēst, urbt un dzīt tapas, ka klaukšķ vien.
Avoti: 4. sējums