klibiķis
klibiķis -ķa, v.
klibiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.; sar.
Klibs cilvēks vai dzīvnieks.
Piemēri..Miķelsons iesmējās nekaunīgi, piecēlās un smiedamies kliboja prom pie tiem citiem. Tāds klibiķis - nekas asprātīgāks humoristam neienāca prātā.
- ..Miķelsons iesmējās nekaunīgi, piecēlās un smiedamies kliboja prom pie tiem citiem. Tāds klibiķis - nekas asprātīgāks humoristam neienāca prātā.
- ..vai šai mājā nav paglābies zirgs, kas būtu kaut nedaudz labāks par manējo klibiķi.
Avoti: 4. sējums