Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kliedēties
kliedēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.
1.Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam (piemēram, par miglu, dūmiem).
PiemēriMigla kliedējas.
2.Refl. → kliedēt2.
PiemēriSmiltis kliedējas vējā.
Avoti: 4. sējums