klāt2
klāt apst.
1.parasti savienojumā ar verba «būt» formām Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir ieradies, atnācis (pie kāda, arī kur).
PiemēriMācītājs Akots pameta acis logā un tūliņ ieraudzīja: Spricis Pagalnieks bij klāt!
1.1.Norāda uz stāvokli, kad (transportlīdzeklis) ir atbraukts, atvirzīts.
PiemēriPēc desmit minūtēm taksometrs bija klāt.
1.2.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atgādāts (pie kā, pie kāda, arī kur).
Piemēri..visiem mantas sūta, viņa vienīgā kā bārene. Nu beidzot arī paka klāt..
1.3.Norāda uz stāvokli, kad virzoties (kas) tiek sasniegts, norāda uz stāvokli, kad virzoties piekļūst (kam) ļoti tuvu.
PiemēriLieliem lēcieniem Aldis drāzās kupenām pāri. ..Lūk, klāt jau mežmala, priežu jaunaudze.
2.parasti savienojumā ar verba «būt» formām Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir tur, kur kas notiek, norisinās. Norāda uz stāvokli, kad (kāds) piedalās (kādā norisē, pasākumā), atrodas (kur, pie kā).
PiemēriMinētās personas ir klāt pratināšanas laikā un ar izmeklētāja atļauju var uzdot lieciniekam jautājumus.
2.1.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir, atrodas (pie kā), kopā (ar ko).
PiemēriAtslēgas nav klāt.
3.parasti savienojumā ar verba «būt» formām Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds laikposms, laika moments).
PiemēriZiema jau klāt.
3.1.Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds cilvēka mūža posms).
Piemēri«Ar ko tad Andra tēvs īsti mira?» - «Nebija nekādas īstas vājības,.. - spēka neesot, kā jau laikam vecam cilvēkam... vai nu tie ar vājību mirst? Vecums klāt, - jāmirst.»
4.parasti savienojumā ar verba «būt» formām Norāda uz stāvokli, kad sākas (parādības dabā).
PiemēriLietus ir klāt.
4.1.Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, fizioloģisks process).
PiemēriMiegs ir klāt.
4.2.Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, psihisks process).
PiemēriUn tomēr tagad mīlestība bija klāt, grozies, kā gribi.
4.3.Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, notikums).
PiemēriTrešajā dienā Osienei bij cita runa. Nelaime klāt, tur vairs neko nevarēja grozīt.
5.parasti savienojumā ar verba «būt» formām Norāda, ka (kas) ir daļa, sastāvdaļa (pie kā, kur).
PiemēriZupai klāt klimpas.
5.1.Norāda, ka (kas) ir piedeva, papildinājums (kam, pie kā).
PiemēriVēstulei fotogrāfija klāt.
6.Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties. Līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
PiemēriMeita uzņēma kaķīti kā viesi. Viņa padeva tam krējumu uz dadža lapas, sēdēja klāt, skubināja, lai ēdot..
7.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu aizstāj verba priedēkli pie- Norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas (kam).
PiemēriIet tēvam klāt.
7.1.Norāda, ka darbības objekts tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots (ar ko).
PiemēriPie mīklas jauca klāt saberztas koku mizas, un katrs dienā ēda pa nelielai maizītei.
7.2.Norāda, ka (kas) pieaug, palielinās, pavairojas.
PiemēriSniegs dziļš kā jau ziemeļu mežos ap ziemsvētkiem, un sniga vēl aizvien klāt.
8.savienojumā ar priedēkļa verbu Pastiprina verba priedēkļa pie- nozīmi.
PiemēriPieiet tēvam klāt.
8.1.reti Pastiprina verba priedēkļa at- nozīmi.
Piemēri..lemesis un lempis [Upīšu Mārtiņš], vairāk nekas! Vai tad gaidīja, lai svētais Zeltiņš Līzi taisni mājās atved klāt?
8.2.reti Pastiprina priedēkļa ie- nozīmi.
PiemēriViņš jau bija gandrīz paēdis, kad vedekla ierunājās. «Jūs vēl varbūt, tēt, strēbsit putru?» un piecēlusies ielēja no spaiņa vēl klāt.
9.Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
PiemēriTāpat no lauka Jēpis bieži attek apraudzīt ābeli: sadzen cūkas kopā un rikšiem vien, pāri žogam, ābelei klāt.
Avoti: 4. sējums