knaibīgs
knaibīgs -ais; s. -a, -ā
knaibīgi apst.; pareti
Tāds, kas kniebj (3). Dzeļošs (1).
PiemēriKnaibīgs vējš aizvilka ar sniegu kaujinieku pēdas.
- Knaibīgs vējš aizvilka ar sniegu kaujinieku pēdas.
- ..mani atkal apņem knaibīgā Urālu nakts.
Avoti: 4. sējums