koķets
koķets -ais; s. -a, -ā
koķeti apst.
Koķetīgs.
PiemēriKoķeta meitene.
- Koķeta meitene.
- Koķeta salmu cepurīte ar tīkliņu viņas sejai piešķīra neatvairāmu pievilcību.
- ..glītu meiču šajā pilsētiņā bija stipri daudz. Dažreiz, rokās saķērušās, draudzenes, ejot mums garām, koķeti iespurdzās.
- pārn. ..pils frontons parādījās, koķeti izslējies ar savām pagānisko dievu un dieviešu statujām.
Avoti: 4. sējums