krāģis
krāģis -ģa, v.
kraģis -ģa, v.; sar.; retāk
1.Neliels sols. Arī ķeblis.
PiemēriFredim strauji sakustoties, atkal žēli nočīkstēja krāģis.
- Fredim strauji sakustoties, atkal žēli nočīkstēja krāģis.
- Pēteris iegrozījās uz krāģa ērtāk un... atknibināja dzēriena trauku.
2.Statīvs, paliktnis.
PiemēriMalkas krāģis.
- Malkas krāģis.
- Uzlikusi uz krāģa pabiezu dēli, viņa to vīlēja pušu ar nelielu.. zāģi.
- «Jāliek alus kubls uz krāģa. Jāpieved pie šķūņa malka... Nāk virsū kulšana.»
- Aiz pirmīt tik vientuļajiem nošu kraģiem, kas Lipstam atgādināja kapsētu obeliskus, sēdēja muzikanti..
Avoti: 4. sējums