Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kratīties
kratīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Refl. → kratīt1.
Piemēri..turpat virs galvas, pārkārušās pār dēļu sētu, kratījās Kaminskenes pelēkā galvas lakata bārkstis..
Stabili vārdu savienojumiKratīties vaļā (arī nost).
1.1.reti Vēcināties (ar rokam).
Piemēri..Pīters, ar rokām kratīdamies, pietupās, izmisīgi mādams.. izturēties klusāk.
2.Virzoties vairākkārt, spēcīgi un bieži kustēties augšup lejup samērā nelielā attālumā (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
PiemēriAutomašīna neganti kratās pa sen nelaboto lauku ceļu, un mēs cilājamies tai līdzi.
2.1.sar. Braukt transportlīdzeklī, kas krata.
Piemēri..[kolhoza brigadieris] sēdās motocikletā un.. kratījās pa ceļa grambām un slīkšņiem no mājas uz māju..
3.Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriEdžiņš zaru gultā svīda un kratījās drudzī.
4.vienk. Dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
PiemēriVitrīnā pie tilta gala viņi pamanīja afišu, ka šovakar kultūras namā atpūtas vakars, un nolēma apskatīties, kā Birzgalē kratās.
Avoti: 4. sējums