krūmains
krūmains -ais; s. -a, -ā
Tāds, kur ir krūmi.
PiemēriKrūmains kalns.
- Krūmains kalns.
- Krūmaina pļava.
- Krūmaina nogāze.
- Labajā pusē varēja saskatīt [ezera] rietumu gala krastus, krūmainus un mežainus.
- Gājējs nogriezās no lielceļa krūmainā ielejā, kur sākās kājnieku iemīta taciņa.
- Tas bija krūmains mežs.. Meliorācijas plānā paredzēts, ka to pēc dažiem gadiem nolīdis.
Avoti: 4. sējums