kundzība
kundzība -as, s.; parasti vsk.
1.Vara, kas balstās uz (kādas tautas, šķiras u. tml.) apspiešanu, izmantošanu. Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
PiemēriMuižnieku kundzība.
- Muižnieku kundzība.
- Feodāļu kundzība.
- Monopolu kundzība.
- Iekarotāju kundzība.
- Cīnīties pret buržuāzijas kundzību.
- Folkloras varoņi ienāca rakstītajā literatūrā, lai pirmām kārtām izietu cīņā pret Baltijas vāciešu kundzību.
- Policija, kā zināms, ir valdošās šķiras uzbrukuma, kundzības realizēšanas līdzeklis.
- ..sairušo Livonijas feodālo valstiņu vietā izveidojās kaimiņzemju (Polijās, Zviedrijas un Dānijas) koloniālās kundzības valstiskie formējumi.
2.Pakļaušana (savai varai, gribai). Noteicošs stāvoklis (pār kādu).
PiemēriVīra mājās Janīna bija.. kalpone.. Svešas gribas kundzība modināja klusu protestu..
- Vīra mājās Janīna bija.. kalpone.. Svešas gribas kundzība modināja klusu protestu..
- Zirgs kā katra dzīva būtne kāro, lai attieksmē pret to būtu mazāk kundzības, vairāk mīlestības.
- pārn. Konrāds jau pirmajā romānā ir uztvēris ļoti būtisku sava laika sakarību - lietu kundzību pār cilvēku..
2.1.Pārāks, valdošs stāvoklis, arī liels (piemēram, skaitlisks) pārsvars.
PiemēriSmagi bija sajūtami tie garīgie izkropļojumi, kas tika ieviesti latviešu mākslā buržuāziskās ideoloģijas kundzības gados..
- Smagi bija sajūtami tie garīgie izkropļojumi, kas tika ieviesti latviešu mākslā buržuāziskās ideoloģijas kundzības gados..
- Un tagad vēl neliels ieskats latviešu grāmatniecības vēsturē.. Apmēram 300 gadu te vērojama garīgo rakstu neierobežota kundzība.
Avoti: 4. sējums