kāpties
kāpties kāpjos, kāpies, kāpjas, pag. kāpos; refl.
1.Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
PiemēriTija atplestām acīm kā mēnessērdzīgā atmuguriski sāka kāpties atpakaļ uz sētu.
- Tija atplestām acīm kā mēnessērdzīgā atmuguriski sāka kāpties atpakaļ uz sētu.
- Pavērtajā spraugā izšāvās.. suņa galva. Inita atsprāga atpakaļ, bet suns jau bija turpat blakus. Gaiņādamās ar balto ādas somiņu, viņa atmuguriski kāpās uz vārtu pusi..
- Brīdi viņi centās viens otram atņemt grožus. Zirgs, izjuzdams spēju raustīšanu, griezās te uz vienu, te uz otru pusi, brīžiem rāvās uz priekšu, brīžiem kāpās atpakaļ.
2.parasti 3. pers. Virzīties, kustēties (parasti atpakaļ) – par transportlīdzekļiem.
PiemēriGausi, kā tik tikko turēdamās pretim kārdinājumam vieglītiņām slīdēt uz leju, uz grāvi, automašīna kāpās atpakaļ, kamēr ar padevīgu nopūtu atgriezās ceļa grambās.
- Gausi, kā tik tikko turēdamās pretim kārdinājumam vieglītiņām slīdēt uz leju, uz grāvi, automašīna kāpās atpakaļ, kamēr ar padevīgu nopūtu atgriezās ceļa grambās.
3.parasti 3. pers. Plūst (parasti atpakaļ) – par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
PiemēriJūra bēgumā kāpjas atpakaļ.
- Jūra bēgumā kāpjas atpakaļ.
4.parasti 3. pers.; pareti Kāpt5.
PiemēriTik no skursteņiem dūmi kāpjas Bālās zilgmes ūdeņos pazust.
- Tik no skursteņiem dūmi kāpjas Bālās zilgmes ūdeņos pazust.
Avoti: 4. sējums