kāpties
kāpties kāpjos, kāpies, kāpjas, pag. kāpos; refl.
1.Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
PiemēriTija atplestām acīm kā mēnessērdzīgā atmuguriski sāka kāpties atpakaļ uz sētu.
2.parasti 3. pers. Virzīties, kustēties (parasti atpakaļ) — par transportlīdzekļiem.
PiemēriGausi, kā tik tikko turēdamās pretim kārdinājumam vieglītiņām slīdēt uz leju, uz grāvi, automašīna kāpās atpakaļ, kamēr ar padevīgu nopūtu atgriezās ceļa grambās.
3.parasti 3. pers. Plūst (parasti atpakaļ) — par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
PiemēriJūra bēgumā kāpjas atpakaļ.
4.parasti 3. pers.; pareti Kāpt5.
PiemēriTik no skursteņiem dūmi kāpjas Bālās zilgmes ūdeņos pazust.
Avoti: 4. sējums