Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kārkluvācietis
kārkluvācietis -ša, v.
kārkluvāciete -es, dsk. ģen. -šu, s.; niev.
Latvietis, kas cenšas izlikties par vācieti.
PiemēriJo grūtāk viņam [Ādolfam Alunānam] un latviešu teātrim klājas, jo niknāk viņš ar savu spalvu uzbruka dažādiem tumsoņiem, kārkluvāciešiem, pašlabuma meklētājiem.
Avoti: 4. sējums