kārkšķēt
kārkšķēt kārkšķu, kārkšķi, kārkšķ, pag. kārkšķēju
kārkšēt kārkšu, kārkši, kārkš, pag. kārkšēju, retāk
karkšķēt karkšķu, karkšķi, karkšķ, pag. karkšķēju
karkšēt karkšu, karkši, karkš, pag. karkšēju; intrans.; retāk
1.Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
PiemēriTe slimnieks atkal pa otram lāgam tā gari, vāji karkšķēdams ievaidējās.
1.1.Ķērkt, čērkstēt (par dažiem putniem).
1.2.Klakšķēt, čīkstēt (par priekšmetiem).
PiemēriRati.. karkšķējuši vien.
Avoti: 4. sējums