kļūdīties
kļūdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Pieļaut kļūdas (1).
PiemēriJa jūsu biedri daudz kļūdās runājot vai rakstot, palīdziet viņiem no šīm kļūdām atbrīvoties, centieties izskaust nepareizības valodā.
- Ja jūsu biedri daudz kļūdās runājot vai rakstot, palīdziet viņiem no šīm kļūdām atbrīvoties, centieties izskaust nepareizības valodā.
- Spēji atrauju tās [durvis] vaļā. Nē, esmu kļūdījies, neviena nav. Bet man izlikās, ka kāds elpotu aiz durvīm.
- Tūlīt sekos otrs šāviens, šoreiz Ferdinands nekļūdīsies, no tāda attāluma kļūdīties nemaz nav iespējams.
- pārn. ..Man kļūdās acs, un ausīs skaņas jūk: Kur rubens [rubenis] rūc, es dzirdu lakstīgalu..
Avoti: 4. sējums