Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kļūmēties
kļūmēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.; reti
Rasties kļūmei.
PiemēriPriekšsēdētājam kļūmējies, pieķēries ne tur, kur vajadzēja, un vadība sāk slīdēt no rokām ārā. Šī kļūda jāizlabo.
Avoti: 4. sējums