labināties
labināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
PiemēriSabozies nerunāju ar Kristu ne vārda. Krists tomēr nenociešas un labinās man klāt. Viņš esot vainīgs, savu draugu izjokodams.
Avoti: 4. sējums