Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
laistīt1
laistīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš.
PiemēriLaistīt ar lejkannu tomātu stādus.
  • Laistīt ar lejkannu tomātu stādus.
  • Laistīt dārzu.
  • Trešajā [siltumnīcas] korpusā krustmāte kopā ar divām citām sievietēm laista gurķus.
  • Ganības būs laistāmas. Tās ierīko Jūdadžu ezera krastā.
  • Laistītās ielas pusdienas saulē garoja kā pirts akmeņi.
  • pārn. Mākoņi joprojām laistīja pasauli, it kā tiem kāds par šīm pūlēm maksātu.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) sviedriem laistīt (arī slacīt).
2.Vairākkārt vai vairākos paņēmienos liet (šķidrumu).
PiemēriLaistīt ūdeni uz grīdas.
  • Laistīt ūdeni uz grīdas.
  • Klasē Trauberga kungs viņu pirmo izsauca pie laboratorijas galda, lika laistīt mērstobriņos te skābes, te sārmus..
Avoti: 4. sējums