lepnība
lepnība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → lepns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAbi lepni, bet viens otra lepnību gribēja nospiest savā priekšā uz ceļiem.
- Abi lepni, bet viens otra lepnību gribēja nospiest savā priekšā uz ceļiem.
- Bāriņam lepnība nebija dižošanās, to radīja viņa dzīves uztvere, kuras augstākā vērtība bija darbs un lielākais gods - prasme strādāt.
2.Vispārināta īpašība → lepns2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī pārmērība, izšķērdība.
PiemēriZemē kungus, kas lepnībā sēž, Šķērdībā putina miljonu sviedrus!
- Zemē kungus, kas lepnībā sēž, Šķērdībā putina miljonu sviedrus!
- Saimniece nopūtās: «Tad ar rītdienu es saimei likšu galdā tikai biezpienu... nekādus kalnus ziemā neviens negāž, un gaļas ēšana tādā laika ir tīra lepnība.»
Avoti: 4. sējums