Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
lielmanība
lielmanība -as, s.; parasti vsk.; niev.
Vispārināta īpašība → lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTukšu iedomu, kaut kādas muļķīgas godkāres un lielmanības dēļ tu visam brauc pāri nejūtīgs kā ratu ritenis.
  • Tukšu iedomu, kaut kādas muļķīgas godkāres un lielmanības dēļ tu visam brauc pāri nejūtīgs kā ratu ritenis.
  • Brīnies un pārbrīnies - lielmanības velns dīda pat Purva Kapeiku - viņš ir saimnieks uz savām piecām pūrvietām..
Avoti: 4. sējums