Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lielmutīgs
lielmutīgs -ais; s. -a, -ā
lielmutīgi apst.; niev.
Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
Avoti: 4. sējums