liktenība
liktenība -as, s.; parasti vsk.; reti
1.Liktenis1.
PiemēriKuprīte Martirio - ak, dabas liktenība! - no visām piecām Albas meitām ir ar kaislāko sirdi, lielāko temperamentu.
- Kuprīte Martirio - ak, dabas liktenība! - no visām piecām Albas meitām ir ar kaislāko sirdi, lielāko temperamentu.
- ..pēckara ainu zīmējumos [stāstā] redzam kādu parastu, bet lielu mīlestību, kurai nežēlīgā liktenība pārvelk svītru.
2.Liktenis2.
Piemēri«Viņš ir beigts,» saka Konstance, skatās platām, gausām acīm kā veca, smagas liktenības nogurdināta sieva..
- «Viņš ir beigts,» saka Konstance, skatās platām, gausām acīm kā veca, smagas liktenības nogurdināta sieva..
- Varbūt tā bija nejaušība, varbūt zināma liktenība, bet 1920. gadā Felicita Ertnere pavisam tieši saradojas ar teātri.
Avoti: 4. sējums