lācis
lācis -ča, v.
1.dsk.; zool. Plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti.
2.Šīs dzimtas dzīvnieks (parasti brūnais lacis).
PiemēriLāča midzenis.
Stabili vārdu savienojumiGuļ kā lācis.
2.1.pārn.; sar. Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs cilvēks.
Piemēri«Bet kā man gribētos, lai arī tu kļūtu steidzīgāks un nevaļīgāks! Ak tu, lācis tāds! ..Tev jāmācās ātrāk soļot, citādi vēl es varu aizskriet prom,» viņa jokoja, bet Ēriks par šo joku nesmējās.
2.2.pārn.; sar. Spēcīgs, liela auguma cilvēks.
Piemēri..viņš vilka sievu dejotāju burzmā, pašā jauniešu virpulī. Dāviene no sākuma pretojās visiem spēkiem, bet cik ilgi cilvēks pret tādu lāci noturēsies.
Stabili vārdu savienojumiSomainais lācis.
Avoti: 4. sējums