lēkšķe
lēkšķe -es, dsk. ģen. -šķu, s.
lēkšķis -šķa, v.; retāk
1.Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
PiemēriNo liepu zariem šad tad lēkšķēm krita sniegs, pa ceļam līdz zemei sairstot vizošā smalknē.
1.1.Neliels neregulāras formas (miglas, mākoņu, dūmu u. tml.) veidojums.
PiemēriLec saule. Miglas pelēcīgās lēkšķes aizveļas pār koku galiem, plēnē un gaist.
1.3.Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra.
PiemēriDusuļa plānie sirmie mati nekārtīgās lēkšķēs krita pāri pierei..
Avoti: 4. sējums