Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
līdzcīnītājs
līdzcīnītājs -a, v.
līdzcīnītāja -as, s.
Viens no vairākiem cīnītājiem, kas darbojas kopā, vienlaikus.
PiemēriMans frontes biedrs un līdzcīnītājs.
Avoti: 4. sējums