Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mūlāps
mūlāps -a, v.; vienk.
Tūļa, lempis.
PiemēriOsiene atmeta ar roku: tur vēl neko nevarēja zināt. Tas jau bija tāds mūlāps,.. ar kāsīti velkams, ar kruķi stumjams.
  • Osiene atmeta ar roku: tur vēl neko nevarēja zināt. Tas jau bija tāds mūlāps,.. ar kāsīti velkams, ar kruķi stumjams.
  • «Mūlāp, lec taču zemē!» saimniece spiedza. Tagad arī Paps apķērās, ka viņam vēl nav jāmirst.
  • Tenis būtu pēdējais mūlāps, ja iemīlējies sēdētu blakus meitenei kā katoļu priesteris.
Avoti: 5. sējums