Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mantrausīgs
mantrausīgs -ais; s. -a, -ā
mantrausīgi apst.
1.Tāds, kas ļoti cenšas (parasti, izmantojot dažādus, arī negodīgus, līdzekļus) iegūt mantu, naudu, tāds, kas ļoti cenšas krāt naudu, mantu. Arī skops.
PiemēriViņam [A. Ostrovskim] derdzās.. mantrausīgie tirgoņi, kas visu dzīves jēgu saskatīja vienā mērķī: sadabūt iespējami vairāk naudas.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriŠo māju saimniece.. dara visu, lai mantrausīgi vairotu Mežakaktu bagātību, mēģinot saglabāt agrāko budzisko Mežakaktu varenību..
Avoti: 5. sējums