maņa
maņa -as, s.
1.Spēja (cilvēkiem un dzīvniekiem) uztvert iekšējās un ārējās vides enerģētiskos kairinājumus un tos izvērtēt.
PiemēriDzirdes maņa.
- Dzirdes maņa.
- Gaismas maņa.
- Ožas maņa.
- Maņu orgāni ne tikai informē mūs par pārmaiņām iekšējā un ārējā vidē, bet tie uztur arī galvas smadzenes nomoda stāvoklī.
Stabili vārdu savienojumiMaņu orgāns.
- Maņu orgāns — Īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
3.novec. Izpratne, saprašana. Arī iemaņa.
Piemēri..viņa [meita] palaidās uz māti, ka tā ar savu dzīves maņu un gudrību.. visu novedīs labā galā.
- ..viņa [meita] palaidās uz māti, ka tā ar savu dzīves maņu un gudrību.. visu novedīs labā galā.
- «..tev [zēnam] pirkstiem vēl nav tās [virvju vijēja] maņas, to dabū tikai tad, kad mati sāk mesties sirmi.»
3.1.Nojauta.
PiemēriNegaidīti kaut kur dziļi laužas Tādas it kā jausmas, it kā maņas..
- sal. Negaidīti kaut kur dziļi laužas Tādas it kā jausmas, it kā maņas..
Avoti: 5. sējums