Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
melngans
melngans -ais; s. -a, -ā
melngani apst.
Samērā tumšs, gandrīz melns.
PiemēriŪdens sakustējās un saduļķojās, un no tā pacēlās pāris melnganu muguru. Nu man bija skaidrs. Zivis!
  • Ūdens sakustējās un saduļķojās, un no tā pacēlās pāris melnganu muguru. Nu man bija skaidrs. Zivis!
  • Sniegs ar lietu nāca lejā no melngani pelēkajām debesīm..
  • Upes dibena smiltis, kur iestiepjas ūdensrozes sakne, ir melngani brūnas.
Avoti: 5. sējums