Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mežabrāļi
mežabrāļi -u, vsk. mežabrālis, -ļa, v.; vēst.
1.Partizānu cīņas dalībnieki pret kontrrevolūciju Latvijas laukos 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, kā arī revolūcijas atplūdu un soda ekspedīciju terora laikā.
PiemēriSarkanā ugunskura liesma apgaismoja gravas apakšdaļu: augšā tumsa liekas tāpēc vēl biezāka. Ap ugunskuru - mežabrāļi..
  • Sarkanā ugunskura liesma apgaismoja gravas apakšdaļu: augšā tumsa liekas tāpēc vēl biezāka. Ap ugunskuru - mežabrāļi..
  • No zaļi balto Vidzemes egļu pazarēm, liekas, atjoņo «1905. gada mežabrāļu dziesma», kurai atbalsis meklējis un atradis Leons Paegle.
1.1.pārn. Partizāni Lielajā Tēvijas karā.
Piemēri..tauta uzzināja par partizāniem, iedzīvotāju vidū sāka klīst nostāsti par mežabrāļu parādīšanos - tika doti orientieri visiem, kas meklēja cīņas iespējas pret hitleriešiem.
  • ..tauta uzzināja par partizāniem, iedzīvotāju vidū sāka klīst nostāsti par mežabrāļu parādīšanos - tika doti orientieri visiem, kas meklēja cīņas iespējas pret hitleriešiem.
Avoti: 5. sējums