Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mežains
mežains -ais; s. -a, -ā
mežaini apst.
Tāds, kur ir daudz mežu. Tāds, kas ir apaudzis ar mežu.
PiemēriMežains apgabals.
  • Mežains apgabals.
  • Mežaini upju krasti.
  • Silavnieki atrodas mežainā Dignājas apvidū, tāda kā sala egļu, priežu, melnalkšņu, bērzu un liepu biežņas vidū.
  • Kādu dienu mežainā augstienē starp diviem milzīgiem, sarmas piemirkušiem bērziem Paulis atrod dīvainu vēstuli..
  • Nekad nebūtu iedomājies, ka pasaulē ir tāds Dreimaņu ezers - starp stāvām, mežainām krastu kraujām iesprūdis sudraba dālderis..
Avoti: 5. sējums