mierināt
mierināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
PiemēriMierināt cilvēku nelaimē.
- Mierināt cilvēku nelaimē.
- Mierinoši vārdi.
- ..Līze tomēr nesalūst, viņa atrod sevī vēl tik daudz spēka, ka spēj mierināt un balstīt vedeklu, iemāca to no jauna dzīvot.
- ..pienāca Kārlis un sāka Janci mierināt. Viņš runāja ilgi un sirsnīgi..
- «Ko tu baidies, Oļa?» Juris sāka viņu mierināt. «Šāviņi jau nesprāgst pie mums.»
Avoti: 5. sējums