Paplašinātā meklēšana
Meklējam mierināt.
Atrasts vārdos (15):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (249):
- (Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (Ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
- (Pa)rādīt kulaku (Pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko). Stingri iebilst (pret ko).
- apdzesēt Apmierināt, apremdināt.
- miers Apmierinātība, rosmes apsīkums.
- Dusēt (arī atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
- Gulēt (arī dusēt, atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
- Dusēt (arī atdusēties, gulēt) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
- izlīdzēties Apmierināties, iztikt, pietikt (ar ko).
- iztikt Apmierināties, samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
- pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli). Iztikt.
- Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- (Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- Pakratīt (arī papurināt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- Papurināt (arī pakratīt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- Kratīt (arī purināt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- Purināt (arī kratīt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
- Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
- Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
- Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
- Būt mierā Būt apmierinātam (ar ko). Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- Berzēt plaukstas (arī rokas) Būt apmierinātam, priecīgam.
- Berzēt rokas (arī plaukstas) Būt apmierinātam, priecīgam.
- Berzēt rokas (arī plaukstas) Būt apmierinātam, priecīgam.
- sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
- erroties Būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties.
- samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
- Ņemt par labu Būt miera, samierināties (ar ko).
- Ņemt par labu Būt mierā, samierināties (ar ko).
- apmierināties Būt mierā, samierināties.
- pūst Būt neapmierinātam, gausties.
- Spļaut piķi un zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
- Spļaut piķi un zēveli, retāk spļaut zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
- Spļaut piķi un zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
- nemiers Būt neapmierinātam.
- Nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) Būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties.
- Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
- Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
- gremža Cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn.
- nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
- aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
- apmierināts Divd. --> apmierināt.
- apmierinošs Divd. --> apmierināt.
- samierinošs Divd. --> samierināt.
- dumpinieks Dumpja [1] dalībnieks, nemiernieks. Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi [1].
- pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātība.
- iestiprināties Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.
- īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
- dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- (Likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu Ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu, apmierināt kāri pēc kā sevišķi garšīga.
- stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
- Skāba grimase Grimase, kurā izpaužas neapmierinātība, īgnums.
- izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega.
- atdzerties Gūt pilnīgu (parasti estētisku) baudījumu. Apmierināt alkas (pēc kā).
- Atdusēties uz lauriem Ieslīgt pašapmierinātībā, bezdarbībā (parasti pēc gūtiem panākumiem).
- errīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
- sarūgt Īgns, neapmierināts.
- skāņš Īgns, nelaipns. Arī neapmierināts - skābs (3).
- skābs Īgns, nelaipns. Arī neapmierināts.
- izmierināties Ilgāku laiku, daudz mierināt (parasti veltīgi).
- izņurdēties Ilgāku laiku, daudz neapmierināti runāt.
- pakalpot Izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai apmierinātu (kāda, parasti ikdienas, sadzīves) vajadzības, prasības.
- priecāties Izjust prieku. Būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
- nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
- segt Izlīdzināt, līdzsvarot (ko). Apmierināt (nepieciešamību pēc kā).
- Saraukt degunu Izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
- gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
- zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
- Posts (man) (ar kādu), arī ak tu posts! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
- (Ak) tu piķis! arī Kad tevi piķis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Ak tu vilks! arī Ka viņu (arī tevi) vilks! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Piķis (viņu) (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) sazin(a)! sar., arī velns (viņu, arī to) sazin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, arī to) (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Vilks (viņu, arī to), (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, arī to) zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Lai piķis parauj! arī Kaut piķis parautu! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns parāvis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Rauj piķis! arī Lai piķis parauj! arī Kaut piķis parautu! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Rauj piķis (arī vilks)! arī: Rauj velns! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Kur tas redzēts? Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Pie velna! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns tevi rāvis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- Rauj viņu (arī tevi) vilks! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
- kurnēt Izteikt neapmierinātību, protestu.
- zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu. Gausties, žēloties, arī bažīties.
- sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
- pietikt Iztikt, samierināties.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
- purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
- skābt Kļūt īgnam, nelaipnam. Arī kļūt neapmierinātam.
- apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam. Nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
- pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
- iepūsties Kļūt neapmierinātam.
- saerroties Kļūt, parasti ļoti, īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
- savākties Koncentrēties. Arī nomierināties.
- apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
- dusmas Liels sašutums. Neapmierinātība.
- Nu un? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
- (Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
- Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
- Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- vilks Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- nolādēts Lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu. Lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku.
- piepildīt Materiāli apmierināt (kādu). Arī pieēdināt.
- pieklusināt Mazliet nomierināt, apvaldīt (kādu).
- Patēriņa fonds Nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
- ieņurdēties Neapmierināti ierunāties.
- iepukstēties Neapmierināti ierunāties.
- nopukstēt Neapmierināti noteikt, pateikt.
- papukstēt Neapmierināti pateikt, izteikt.
- noburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskali nomurmināt.
- ieburkšķēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
- burkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
- urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
- paburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
- pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukstēt (3).
- pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukšķēt (3).
- pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukšķēt (3).
- nesāts Neapmierinātība (ar iegūto, sasniegto).
- nemiers Neapmierinātība (ar ko nevēlamu, parasti ar smagiem, grūtiem dzīves, darba apstākļiem, valsts iekārtu).
- nelabs Neapmierināts, īgns (piemēram, par garastāvokli).
- Ņemt ļaunā (arī par ļaunu) Nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko).
- padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- Grābt dievam (arī kungam) acīs Nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
- Grābt kungam (arī dievam) acīs Nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
- noņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, noteikt, pateikt.
- ņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, runāt.
- nīgrs Nievīgi, nicīgi nelaipns, skarbs. Arī drūms, neapmierināts.
- neapmierināts Nol. divd. --> apmierināt.
- neapmierinošs Nol. divd. --> apmierināt.
- nesamierināms Nol. divd. --> samierināt.
- apklusināt Nomierināt.
- sedatīvs Nomierinātais līdzeklis.
- uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.).
- atdzist Nomierināties.
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt. Padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
- izlīdzināt Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt.
- pieciest Paciest (kādu, ko), samierināties (ar kādu, ar ko), parasti neilgu laiku.
- Piepildīt vēderu Paēst, apmierināt izsalkumu.
- purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
- purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt. Purkšķēt (3).
- apmierināt Panākt, ka kļūst mierīgs. Nomierināt.
- Pakratīt (arī parādīt) dūri Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
- Parādīt (arī pakratīt) dūri (arī kulaku sar.) Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
- labi Pārticībā (dzīvot), tā, ka ir apmierināts (ar dzīvi).
- pašapmiers Pašapmierinātība.
- filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
- sūroties Paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
- sūkstīties Paust neapmierinātību, arī kurnēt. Sūroties.
- žēloties Paust neapmierinātību, gausties. Arī sūdzēties (2).
- lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
- lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
- sūdzēties Paust neapmierinātību, nosodījumu, norādīt, uz pārestību.
- spļaudīt Paust neapmierinātību.
- spļaudīties Paust neapmierinātību.
- gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas. Arī kurnēt.
- kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas. Arī kurnēt.
- (Sa)raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
- Raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu.
- šķendēties Paužot neapmierinātību, dusmīgi, īgni, parasti skali, teikt, runāt. Arī bārties, rāties.
- apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (2).
- apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (3).
- mierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mierināt.
- nomierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nomierināt.
- uzsprēgāt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- uzšvirkstēt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojās, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs. Just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- ražošana Process, kurā cilvēks ar savu darbu pārveido dabas vielas, enerģiju un dabas procesus, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
- vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos. Arī norises, fakti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
- (Pa)rādīt (arī (pa)kratīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- Kratīt (arī rādīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- Rādīt (arī kratīt) dūri (arī rādīt kulaku sar.) Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- nomierināties Refl. --> nomierināt.
- stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes.
- uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
- Piķis (arī velns) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
- Velns (arī piķis) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
- Vilks ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
- Velns (arī piķis) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, esot neapmierinātam ar ko.
- (Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (Kāds) nelabais (arī velns) dīdīja (arī kūdīja) Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- Nedrīkst (arī nevar) ne papīkstēt Saka, ja (kāds) neuzdrošinās, arī nespēj iebilst (pret ko), izrādīt neapmierinātību (ar ko).
- Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
- Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
- Nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
- Kā ierijis (ko) Saka, ja kāds, būdams ar ko neapmierināts, kļuvis nerunīgs un sadrūmis.
- sadzīvot Samierināties (ar ko), pielāgoties (kam).
- paciest Samierināties (ar ko). Ciest (5).
- Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
- Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
- Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
- Būt gatavam (arī sagatavotam), arī sagatavoties uz visu Samierināties ar visu, kas gaidāms, arī ar sliktāko.
- Apiet apkārt Samierināties, būt mierā (ar ko).
- Apiet apkārt Samierināties, būt mierā (ar ko).
- salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.). Atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
- ciest Samierināties. Paciest.
- Šķībs ģīmis Sašķiebta, arī deformēta seja. Seja, kurā izpaužas neapmierinātība, nicinājums.
- rēķins Savstarpēja neapmierinātība, savstarpējas pretenzijas, pārestības.
- Gara seja Sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
- Gara seja Sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
- kliegt Skaļi paust neapmierinātību, protestēt.
- brēka Skaļi un aktīvi izteikta neapmierinātība, protests. Arī tracis.
- troksnis Skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml. Arī tracis, skandāls.
- Lietošanas vērtība Spēja apmierināt indivīda un sabiedrības vajadzības.
- uzsprēgāt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzšvirkstēt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā). Rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
- izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību). Svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- aijāt Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu). Šūpot (parasti dziedot).
- slikti Tā, ka nepietiek dzīvei nepieciešamo eksistences līdzekļu, tā, ka nav apmierināts (ar dzīvi).
- dusmīgs Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- pikts Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
- nikns Tāds, kam bieži un ātri izraisās niknums (par cilvēku). Tāds, kas pastāvīgi ir ļoti īgns, ļoti neapmierināts.
- sasodīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- ņurdīgs Tāds, kas bieži pauž neapmierinātību, īgnumu.
- pašapmierināts Tāds, kas ir apmierināts pats ar sevi.
- neapmierināts Tāds, kas izjūt neapmierinātību (1).
- nenovēlīgs Tāds, kas izjūt neapmierinātību, īgnumu par citu panākumiem, tāds, kas citiem nenovēl nekā laba. Arī skaudīgs.
- nolādēts Tāds, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu. Tāds, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
- īgns Tāds, kas izturas nelaipni, ar nepatiku, skarbi. Tāds, kas ir neapmierināts ar ko.
- saldskābs Tāds, kas slēpj neapmierinātības, nepatikas izpausmi (piemēram, par smaidu, sejas izteiksmi).
- neapmierināts Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība (1).
- greizs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm). Arī neīsts (par smaidu).
- šķībs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm). Arī neīsts (par smaidu). Greizs (3).
- īgns Tāds, kurā izpaužas nelaipnība, nepatika, skarbums. Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība ar ko.
- samierinošs Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās samierināt, arī samierināties.
- sātīgs Tāds, kurā lieto pilnīgi apmierināta izsalkuma sajūta (par darbību, norisi).
- sasodīts Tas, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tas, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- nolādēts Tas, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu. Tas, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
- konkurss Tiesas process, kreditoru sapulce, kurā izskata maksāt nespējīga bankrotējuša parādnieka lietu, lai maksimāli apmierinātu kreditoru pretenzijas pret parādnieku.
- aprobežoties Veikt tikai daļu (no iespējamā, vajadzīgā). Būt pieticīgam, apmierināties (ar ko nelielu, nepilnīgu).
- pliķēt Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
- pašapmierinātība Vispārināta īpašība --> pašapmierināts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gausties Žēlojoties, vaimanājot paust neapmierinātību.
mierināt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV