Paplašinātā meklēšana

Meklējam mierināt.

Atrasts vārdos (15):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (248):

(Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (Ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
(Pa)rādīt kulaku (Pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko). Stingri iebilst (pret ko).
apdzesēt Apmierināt, apremdināt.
miers Apmierinātība, rosmes apsīkums.
Dusēt (arī atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
Gulēt (arī dusēt, atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
Dusēt (arī atdusēties, gulēt) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
izlīdzēties Apmierināties, iztikt, pietikt (ar ko).
iztikt Apmierināties, samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli). Iztikt.
Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
Uzmest lūpu Apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
(Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Pakratīt (arī papurināt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Papurināt (arī pakratīt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Kratīt (arī purināt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Purināt (arī kratīt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
Būt mierā Būt apmierinātam (ar ko). Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
Berzēt plaukstas (arī rokas) Būt apmierinātam, priecīgam.
Berzēt rokas (arī plaukstas) Būt apmierinātam, priecīgam.
Berzēt rokas (arī plaukstas) Būt apmierinātam, priecīgam.
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
erroties Būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties.
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
Ņemt par labu Būt miera, samierināties (ar ko).
Ņemt par labu Būt mierā, samierināties (ar ko).
apmierināties Būt mierā, samierināties.
pūst Būt neapmierinātam, gausties.
Spļaut piķi un zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
Spļaut piķi un zēveli, retāk spļaut zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
Spļaut piķi un zēveli Būt neapmierinātam, sašutušam.
nemiers Būt neapmierinātam.
Nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) Būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
gremža Cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn.
nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
apmierināts Divd. --> apmierināt.
apmierinošs Divd. --> apmierināt.
samierinošs Divd. --> samierināt.
dumpinieks Dumpja [1] dalībnieks, nemiernieks. Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi [1].
pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātība.
iestiprināties Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.
īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
(Likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu Ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu, apmierināt kāri pēc kā sevišķi garšīga.
stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
Skāba grimase Grimase, kurā izpaužas neapmierinātība, īgnums.
izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega.
atdzerties Gūt pilnīgu (parasti estētisku) baudījumu. Apmierināt alkas (pēc kā).
Atdusēties uz lauriem Ieslīgt pašapmierinātībā, bezdarbībā (parasti pēc gūtiem panākumiem).
errīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
sarūgt Īgns, neapmierināts.
skāņš Īgns, nelaipns. Arī neapmierināts - skābs (3).
skābs Īgns, nelaipns. Arī neapmierināts.
izmierināties Ilgāku laiku, daudz mierināt (parasti veltīgi).
izņurdēties Ilgāku laiku, daudz neapmierināti runāt.
pakalpot Izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai apmierinātu (kāda, parasti ikdienas, sadzīves) vajadzības, prasības.
priecāties Izjust prieku. Būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
segt Izlīdzināt, līdzsvarot (ko). Apmierināt (nepieciešamību pēc kā).
Saraukt degunu Izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
Posts (man) (ar kādu), arī ak tu posts! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
(Ak) tu piķis! arī Kad tevi piķis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Ak tu vilks! arī Ka viņu (arī tevi) vilks! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis un zēvele! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis (viņu) (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) sazin(a)! sar., arī velns (viņu, arī to) sazin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, arī to) (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Vilks (viņu, arī to), (sa)zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, arī to) zin(a)! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Lai piķis parauj! arī Kaut piķis parautu! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns parāvis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Rauj piķis! arī Lai piķis parauj! arī Kaut piķis parautu! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Rauj piķis (arī vilks)! arī: Rauj velns! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Kur tas redzēts? Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Pie velna! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai velns parauj! arī Kaut velns parautu! arī Velns tevi rāvis! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Rauj viņu (arī tevi) vilks! Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
kurnēt Izteikt neapmierinātību, protestu.
zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu. Gausties, žēloties, arī bažīties.
sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
pietikt Iztikt, samierināties.
izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
skābt Kļūt īgnam, nelaipnam. Arī kļūt neapmierinātam.
apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam. Nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
iepūsties Kļūt neapmierinātam.
saerroties Kļūt, parasti ļoti, īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
savākties Koncentrēties. Arī nomierināties.
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
dusmas Liels sašutums. Neapmierinātība.
Nu un? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
(Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
vilks Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
nolādēts Lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu. Lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku.
piepildīt Materiāli apmierināt (kādu). Arī pieēdināt.
pieklusināt Mazliet nomierināt, apvaldīt (kādu).
Patēriņa fonds Nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
ieņurdēties Neapmierināti ierunāties.
iepukstēties Neapmierināti ierunāties.
nopukstēt Neapmierināti noteikt, pateikt.
papukstēt Neapmierināti pateikt, izteikt.
noburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskali nomurmināt.
ieburkšķēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
burkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
paburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukstēt (3).
pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukšķēt (3).
pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt. Pukšķēt (3).
nesāts Neapmierinātība (ar iegūto, sasniegto).
nemiers Neapmierinātība (ar ko nevēlamu, parasti ar smagiem, grūtiem dzīves, darba apstākļiem, valsts iekārtu).
nelabs Neapmierināts, īgns (piemēram, par garastāvokli).
Ņemt ļaunā (arī par ļaunu) Nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko).
padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
Grābt dievam (arī kungam) acīs Nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
Grābt kungam (arī dievam) acīs Nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
noņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, noteikt, pateikt.
ņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, runāt.
nīgrs Nievīgi, nicīgi nelaipns, skarbs. Arī drūms, neapmierināts.
neapmierināts Nol. divd. --> apmierināt.
neapmierinošs Nol. divd. --> apmierināt.
nesamierināms Nol. divd. --> samierināt.
apklusināt Nomierināt.
uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.).
atdzist Nomierināties.
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt. Padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
izlīdzināt Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt.
pieciest Paciest (kādu, ko), samierināties (ar kādu, ar ko), parasti neilgu laiku.
Piepildīt vēderu Paēst, apmierināt izsalkumu.
purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt. Purkšķēt (3).
apmierināt Panākt, ka kļūst mierīgs. Nomierināt.
Pakratīt (arī parādīt) dūri Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
Parādīt (arī pakratīt) dūri (arī kulaku sar.) Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
labi Pārticībā (dzīvot), tā, ka ir apmierināts (ar dzīvi).
pašapmiers Pašapmierinātība.
filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
sūroties Paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
sūkstīties Paust neapmierinātību, arī kurnēt. Sūroties.
žēloties Paust neapmierinātību, gausties. Arī sūdzēties (2).
lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
sūdzēties Paust neapmierinātību, nosodījumu, norādīt, uz pārestību.
spļaudīt Paust neapmierinātību.
spļaudīties Paust neapmierinātību.
gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas. Arī kurnēt.
kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas. Arī kurnēt.
(Sa)raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
Raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu.
šķendēties Paužot neapmierinātību, dusmīgi, īgni, parasti skali, teikt, runāt. Arī bārties, rāties.
apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (2).
apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (3).
mierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mierināt.
nomierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nomierināt.
uzsprēgāt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
uzšvirkstēt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojās, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs. Just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
ražošana Process, kurā cilvēks ar savu darbu pārveido dabas vielas, enerģiju un dabas procesus, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības.
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos. Arī norises, fakti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
(Pa)rādīt (arī (pa)kratīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Kratīt (arī rādīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Rādīt (arī kratīt) dūri (arī rādīt kulaku sar.) Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
nomierināties Refl. --> nomierināt.
stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes.
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
Piķis (arī velns) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Velns (arī piķis) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Vilks ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Velns (arī piķis) ar ārā! Saka dusmojoties, lādoties, esot neapmierinātam ar ko.
(Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
(Kāds) nelabais (arī velns) dīdīja (arī kūdīja) Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
(Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
Nedrīkst (arī nevar) ne papīkstēt Saka, ja (kāds) neuzdrošinās, arī nespēj iebilst (pret ko), izrādīt neapmierinātību (ar ko).
Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
Nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
Nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) Saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties.
Kā ierijis (ko) Saka, ja kāds, būdams ar ko neapmierināts, kļuvis nerunīgs un sadrūmis.
sadzīvot Samierināties (ar ko), pielāgoties (kam).
paciest Samierināties (ar ko). Ciest (5).
Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
Likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā) Samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to.
Būt gatavam (arī sagatavotam), arī sagatavoties uz visu Samierināties ar visu, kas gaidāms, arī ar sliktāko.
Apiet apkārt Samierināties, būt mierā (ar ko).
Apiet apkārt Samierināties, būt mierā (ar ko).
salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.). Atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
ciest Samierināties. Paciest.
Šķībs ģīmis Sašķiebta, arī deformēta seja. Seja, kurā izpaužas neapmierinātība, nicinājums.
rēķins Savstarpēja neapmierinātība, savstarpējas pretenzijas, pārestības.
Gara seja Sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
Gara seja Sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
kliegt Skaļi paust neapmierinātību, protestēt.
brēka Skaļi un aktīvi izteikta neapmierinātība, protests. Arī tracis.
troksnis Skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml. Arī tracis, skandāls.
Lietošanas vērtība Spēja apmierināt indivīda un sabiedrības vajadzības.
uzsprēgāt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzšvirkstēt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā). Rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību). Svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
aijāt Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu). Šūpot (parasti dziedot).
slikti Tā, ka nepietiek dzīvei nepieciešamo eksistences līdzekļu, tā, ka nav apmierināts (ar dzīvi).
dusmīgs Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
pikts Tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas. Tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts.
nikns Tāds, kam bieži un ātri izraisās niknums (par cilvēku). Tāds, kas pastāvīgi ir ļoti īgns, ļoti neapmierināts.
sasodīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
ņurdīgs Tāds, kas bieži pauž neapmierinātību, īgnumu.
pašapmierināts Tāds, kas ir apmierināts pats ar sevi.
neapmierināts Tāds, kas izjūt neapmierinātību (1).
nenovēlīgs Tāds, kas izjūt neapmierinātību, īgnumu par citu panākumiem, tāds, kas citiem nenovēl nekā laba. Arī skaudīgs.
nolādēts Tāds, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu. Tāds, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
īgns Tāds, kas izturas nelaipni, ar nepatiku, skarbi. Tāds, kas ir neapmierināts ar ko.
saldskābs Tāds, kas slēpj neapmierinātības, nepatikas izpausmi (piemēram, par smaidu, sejas izteiksmi).
neapmierināts Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība (1).
greizs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm). Arī neīsts (par smaidu).
šķībs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm). Arī neīsts (par smaidu). Greizs (3).
īgns Tāds, kurā izpaužas nelaipnība, nepatika, skarbums. Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība ar ko.
samierinošs Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās samierināt, arī samierināties.
sātīgs Tāds, kurā lieto pilnīgi apmierināta izsalkuma sajūta (par darbību, norisi).
sasodīts Tas, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tas, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
nolādēts Tas, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu. Tas, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
konkurss Tiesas process, kreditoru sapulce, kurā izskata maksāt nespējīga bankrotējuša parādnieka lietu, lai maksimāli apmierinātu kreditoru pretenzijas pret parādnieku.
aprobežoties Veikt tikai daļu (no iespējamā, vajadzīgā). Būt pieticīgam, apmierināties (ar ko nelielu, nepilnīgu).
pliķēt Viegli sitot, masēt, arī izraisīt labsajūtu, nomierināt u. tml.
pašapmierinātība Vispārināta īpašība --> pašapmierināts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
gausties Žēlojoties, vaimanājot paust neapmierinātību.

mierināt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

mierināt

MLVV

mierināt

MEV

miêrinât