Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
miocēns
miocēns -a, v.; parasti vsk.; ģeol.
Neogēna pirmā puse.
Piemēri..jo sevišķi zāļu dzimta attīstās miocēnā, kurā parādās daudzas jaunas ģintis..
  • ..jo sevišķi zāļu dzimta attīstās miocēnā, kurā parādās daudzas jaunas ģintis..
  • ..atradums izdarīts miocēnā nogulās un tātad ir vismaz 20 miljonu gadu vecs.
Avoti: 5. sējums