mučele
mučele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Dem. → muca1.
Piemēri..braucējs nolika grožus sānis, ielēja no nelielas mučeles koka krūzē alu un sniedza karavīram.
- ..braucējs nolika grožus sānis, ielēja no nelielas mučeles koka krūzē alu un sniedza karavīram.
- Priekšnama kaktā, uz četri kājām balstīdamās, stāv vēderīgā sviesta kuļamā mašīna, stipri vien mazu, sastīpotu koka mučeli atgādinādama.
- Ja lietus līst, tad ielaiž mučelēs ūdeni un iznāk tādas peldes, ka prieks.
Avoti: 5. sējums