Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mudrums
mudrums -a, v.; parasti vsk.; apv.
Vispārināta īpašība → mudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNevienam tāda zirga, Kā tam mūsu Jānīšam: Lāča spalva, vilka spalva, Vanadziņa mudrumiņš.
Avoti: 5. sējums