muižnieks
muižnieks -a, v.
muižniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; vēst.
Zemes īpašnieks, kam pieder muiža. Persona, kas pieder pie muižniecības.
PiemēriBaltijas vācu privileģētās kārtas Latvijā - muižnieki, mācītāji un pilsētu turīgie namnieki un tirgotāji, kas dzīvoja uz latviešu tautas rēķina, uzskatīja sevi par galvenajiem Latvijas kultūras veidotājiem.
Avoti: 5. sējums