Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
muižturis
muižturis -ra, v.
muižture -es, dsk. ģen. -ru, s.; vēst.
Muižnieks. Muižas īpašnieks vai valdītājs.
Piemēri..tur [tiesā] jau sūdzības pret muižturu kārtu nemaz lāgā nepieņēma, un, ja pieņemtu, tik un tā muižai būtu taisnība.
  • ..tur [tiesā] jau sūdzības pret muižturu kārtu nemaz lāgā nepieņēma, un, ja pieņemtu, tik un tā muižai būtu taisnība.
  • Iepazīstot tuvāk izsenis krātas slāvu gara un arhitektūras vērtības, mūs saviļņoja šīs kādreizējo muižturu, popu un kupču verdzinātās [krievu] tautas, dzimtļaužu bērnu neremdināmās slāpes pēc brīvības, apgaismības.
Avoti: 5. sējums