munīcija
munīcija -as, s.; parasti vsk.
Uguns šaujamieroču (parasti kaujā lietojamais) šaujamais materiāls.
PiemēriMunīcija bija jātaupa - ar katru lādiņu vajadzēja iznīcināt noteiktu mērķi.
- Munīcija bija jātaupa - ar katru lādiņu vajadzēja iznīcināt noteiktu mērķi.
- Garas preču vagonu rindas, neskaitāmi ieroču un munīcijas vagoni, degvielu cisternas.
- Medību bises munīcija ir: čaulītes, kapsulas, pulveris, skrotis (renklodes vai lodes) un aizbāžņi - prapji, kuri vajadzīgi bises patronu pielādēšanai.
Avoti: 5. sējums