murmulēt
murmulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans.; sar. Murmināt.
PiemēriMiķelis gan ņemas murmulēt, ka viņa aicinājums ir nevis nodarboties ar saimniecības jautājumiem, bet atgriezties pie izlūkiem.
1.1.intrans.
Piemēri..Fīlips jau pārvelk pāri ģīmim ar jaunās žaketes piedurkni un pie sevis klusi murmulē.
Avoti: 5. sējums